Dzejolis par draudzību - ''Draudzība kā debess baltais mākonis''
Draudzība kā debess baltais mākonis,
Kas mirdzīgi līdzās ceļa malām,
Un katram solim vēlās būt tuvāk,
Lai dzīves ceļu gaiši apgaismotu.
Draudzība kā vēja pieskāriens,
Kas mīlīgi savelk mūs tuvāk,
Un sirds sajūt dziļu mieru,
Kad draugs stāv līdzās un klusē.
Draudzība kā ziedu dārzs,
Kur katrs zieds ir kā dāvana,
Un katrs smaržo un krāso,
Lai priecētu drauga sirdi.
Draudzība kā uguns šķidrās liesmās,
Kas kāro iekļaut citu starpā,
Un ar siltumu un sirds uguni,
Savu mīlestību draugiem parādīt.
Draudzība kā dziesma skaistākā,
Kas skan no sirds un mūžīgi turpina,
Un katrs tās skaņa ir kā drauga roka,
Kas tur un nesa cauri dzīves vētrām.
Tā draudzība ir kā auglīga zeme,
Kur mīlestības sēklas tiek dētas,
Un no tām aug varenas saulespuķes,
Kuras skaistums un spēks ir neaptverams.
Tā draudzība ir kā auglīga zeme,
Kur mīlestības sēklas tiek dētas,
Un no tām aug varenas saulespuķes,
Kuras skaistums un spēks ir neaptverams.
Un lai mūsu dzīves laikā,
Draudzība turpina mirdzēt tālu un spoži,
Kā zvaigznes debesīs skaisti spīd,
Mūsu sirdīs draudzības mīlestībai augot.
My hobby is to write poems, since 2008 I have always wished to publish poems and share my creative work with the world. I take inspiration from a variety of sources, including nature, art, and human emotion. I believe that poetry has the power to heal, inspire, and transform, and it is my goal to create works that do just that.
Ziedot